Kad Jūs izvēlaties auto, katram lēmumam ir savi plusi un mīnusi. Viss atkarīgs no tā, kādas prioritātes mēs izvirzām un ar kādu budžetu rēķināmies. Elektroauto Latvijā sastopami tik daudz, ka tie vairs nav “eksotiski” un cilvēki uz tiem uz ielas neatskatās. Vai vismaz neatskatās tik bieži kā pirms gadiem pieciem vai septiņiem.
Neskatoties uz to, ka elektroauto jau kādu laiku Latvijā ir plaši pieejami, ir radušies arī pietiekami daudz mītu par to lietošanu. Tai pat laikā, esam ieguvuši arī daudz zināšanu un pieredzes, lai šos mītus atspēkotu, vai – atsevišķos gadījumos – apstiprinātu. Te centīšos apkopot galvenos no tiem un piedāvāšu īsu un vienkāršotu atbildi par to, ko par konkrētajiem mītiem saka nozares pieredze.
Mīts Nr. 1: Elektroauto ir dārgāki par “parastajām” automašīnām
Nereti tā patiesi ir, taču šis ir ļoti vispārīgs pieņēmums un viss atkarīgs no tā, kādas klases auto pircējs izvēlas. Tirgū tikpat labi var atrast augstas kvalitātes elektroauto, kas būs lētāki par iekšdedzes dzinēju mašīnām. Tāpat kā “parasto” auto gadījumā, elektroauto spektrs ir ļoti plašs – no luksus līdz ikdienas automašīnām.
Taču pats galvenais – caurmērā ir pamatoti uzskatīt, ka elektroauto kopējās īpašumtiesību izmaksas jeb total cost of ownership, kas ietver visas ar auto saistītās izmaksas, piemēram, iegādi, degvielu, ekspluatāciju, nodokļus utml., būs zemākas par salīdzināmas klases iekšdedzes auto izmaksām. To, protams, var ietekmēt elektroenerģijas cenas, taču pamata pieņēmums, ka elektroauto kopējās izmaksas ir zemākas, ir pareizs.
Mīts Nr. 2: Elektroauto ātrāk zaudē vērtību
Jā, tā kopumā ir taisnība, taču, protams, viss atkarīgs no automašīnas modeļa. Tas lielā mērā saistīts ar to, kā cilvēki uztver elektroauto bateriju kapacitātes ilgtspēju - dažkārt cilvēkiem nav pārliecības par lietota elektroauto baterijas patieso jaudas rezervi. Taču jau šobrīd tirgū ir tehnoloģijas, kas ļoti veiksmīgi atjauno bateriju kapacitāti līdz pat sākotnējai jaudas rezervei. Tāpat tiek uzskatīts, ka elektroauto un to bateriju tehnoloģija ir vēl salīdzinoši jauna, katru dienu ienāk ar vien uzlaboti modeļi un jaudīgākas tehnoloģijas.
Taču laika gaitā, iespējams jau pavisam drīz, nostiprinoties bateriju un elektroauto tehnoloģijai, kā arī stabilizējoties pieprasījumam un piedāvājumam, jauna elektroauto vērtība sāks mazināties arvien lēnāk un eventuāli izlīdzināsies ar iekšdedzes auto vērtības samazinājuma tempu. Varam pat izteikt pieņēmumu, ka laika gaitā, kad iekšdzedzes auto kļūs arvien mazāk pieprasīti, straujāk kritīsies arī to vērtība un elektroauto vērtība saglabāsies pat ilgāk.
Turklāt, varam izdarīt arī pieņēmumu, ka valstīm, tostarp Latvijai, virzoties straujāk uz nulles emsijas mērķu sasniegšanu, tiks paaugstināti iekšdedzes dzinēju auto nodokļi. Tas, savukārt, palielinās iekšdedzes dzinēju auto izmaksas lietotājiem un attiecīgi - veicinās pieprasījumu pēc elektroauto, kas samazinās elektroauto vērtības kritumu. Šie, protams, ir tikai pieņēmumi, taču tie ir balstīti uz tirgus loģiku.
Mīts Nr. 3: Latvijā nepietiek uzlādes punktu
Latvijā elektroauto uzlādes punktu tīkls attīstās ļoti strauji un jau tagad tas ir adekvāts esošajam elektroauto skaitam. Kā arī, elektroauto uzlādes jomā ir sīva konkurence, kas dzen uz priekšu uzlādes staciju izbūvi un šī tendence turpināsies. Tiesa, joprojām ir tādi rajoni vai ceļi, kur nav pietiekami liels uzlādes staciju skaits, taču tas ir laika jautājums, jo attīstība notiek ļoti strauji. Latvijā kopumā šobrīd jau ir ap 8850 reģistrēti elektroauto un 920 publiski uzlādes punkti, kas ir aptuveni 9.6 auto uz vienu uzlādes staciju, kas ir līdzīgi kā Rietumeiropā. Latvijā gan pagaidām ir mazāk ātro uzlādes staciju – tās šobrīd ir tikai aptuveni 14% no visiem uzlādes punktiem, taču arī tās tieši šobrīd tiek strauji būvētas.
Latvijā gan ir kāda īpatnība. Proti, pie mums un Baltijas valstīs kopumā, salīdzinājumā ar, piemēram, Rietumeiropu, ir mazāk cilvēku, kas dzīvo privātmājās. Latvija ir izteikta “dzīvokļu” mājokļu valsts - saskaņā ar Eurostat datiem par 2021. gadu, Latvijā dzīvokļos dzīvoja ap 65% iedzīvotāju, kamēr, piemēram, Eiropas Savienībā vidēji tie bija 46%, Vācijā - 56%, bet Francijā tikai 33% un Beļģijā pat vēl mazāk - 22%. Tas nozīmē, ka publiski pieejamu elektroauto uzlādes punktu ir jābūt proporcionāli nedaudz vairāk nekā, piemēram, Vācijā, Francijā vai citās valstīs, kurās ir augstāks privātmājās dzīvojošo cilvēku īpatsvars. Taču enerģētikas nozares uzņēmumi to zina un atbilstoši plāno uzlādes punktu attīstību Latvijā.
Mīts Nr. 4: Elektroauto baterijas aizdegas
Jā, tā ir – taču tas notiek tik reti, ka šis fakts piesaista neproporcionāli daudz uzmanības. Patiesībā dažādu avotu statistika rāda, ka iekšdedzes dzinēju auto aizdegas daudz biežāk par elektroauto, pat desmitiem reižu biežāk. Jāņem vērā, ka benzīns aizdegas ļoti viegli un tādēļ arī aizdegšanās statistika ir “par labu” iekšdedzes dzinējiem. Taču šo nevajadzētu pārspīlēt – cik bieži dzīves laikā Jūs esat redzējuši degošu auto? Iespēja, ka jebkad dzīvē Jūs redzēsiet degošu elektroauto ir vēl mazāka. Te gan jāsaka, ka ir pamatoti uzskatīt, ka degošu elektroauto ir grūtāk nodzēst litija bateriju īpatnību dēļ. Taču jāatceras galvenais – tas notiek ļoti, ļoti reti.
Mīts Nr. 5: Elektroauto ziemā ātrāk zaudē enerģiju
Jā, tā ir taisnība un tie ir fizikas likumi – baterijas elektroenerģiju aukstā laikā patiesi zaudē ātrāk, kā arī elektroauto uzlāde aukstā laikā prasa ilgāku laiku. Tomēr visdrīzāk nav pamata domāt, ka šie zudumi ir izšķiroši. Bateriju uzlādes kapacitāte kļūst arvien lielāka un tas, ka tā aukstā laikā var zaudēt 10% vai ļoti aukstā laikā pat 30% no jaudas, visdrīzāk kritiski neietekmē auto lietošanu vai tā izmaksu izdevīguma aprēķinu. Šie zudumi, protams, ir ļoti atkarīgi arī no auto modeļa un vecuma. Stāsti par to, ka ziemā elektroauto nevar uzsildīt un jābrauc cimdos ar aizsalušiem stikliem – tie gan visdrīzāk ir mīti.
Mīts Nr. 6: Elektroauto nav videi draudzīgāki par iekšdedzes dzinēju auto
Tā nav taisnība. Elektroauto ražošanā, protams, ir iesaistīti dažādi procesi un nozare strādā pie tā, lai tos padarītu videi draudzīgākus, taču dažādi pētījumi pārliecinoši parāda, ka elektroauto kopumā ir būtiski videi draudzīgāki par iekšdedzes dzinēju auto. Turklāt jāņem vērā arī tas, no kāda avota tiek ražota patērējamā elektroenerģija – Latvijas un Baltijas gadījumā mēs strauji pārejam uz atjaunīgās enerģijas intensīvāku izmantošanu un tas elektroauto ekspluatāciju padarīs arvien videi draudzīgāku.
Mīts Nr. 7: Elektroauto priekšrocības satiksmē drīz tiks atceltas
Ļoti iespējams, elektroauto priekšrocības, piemēram, stāvvietas bez maksas vai atļauja braukt pa sabiedriskā transporta joslām, nākotnē varētu tikt atceltas, taču nav pamata domāt, ka tas notiks drīz. Šis, protams, ir politisks lēmums, taču lielākoties tas ir cieši saistīts ar to, kāds ir elektroauto īpatsvars valstī, un šobrīd Latvijā tas nav tik liels. Priekšrocības būtu loģiski atcelt tad, kad elektroauto ir tik daudz, ka tie jau savā starpā konkurē par stāvvietām, bet sabiedriskā transporta joslās veidojas sastrēgumi elektroauto dēļ. Mēs Latvijā vēl ne tuvu neesam šādā situācijā – Latvijā elektroauto šī gada otrā ceturkšņa beigās veidoja vien nedaudz vairāk par 1% no kopējā auto skaita.
